Siltums no lāzera stara ieejas (pārveidots no gaismas enerģijas) ievērojami pārsniedz siltumu, ko atstaro, vada vai izkliedē materiāls. Materiāls tiek ātri uzkarsēts līdz iztvaikošanas temperatūrai, iztvaikojot un veidojot caurumu. Sijai kustoties lineāri attiecībā pret materiālu, nepārtraukti veidojas ļoti šaurs robs (apmēram 0,1 mm). Siltuma -ietekmētā griešanas malas zona ir minimāla, kā rezultātā praktiski nav sagataves deformācijas. Griešanas procesā tiek pievienota zāģējamam materiālam piemērota palīggāze. Tērauda griešanai skābekli izmanto kā palīggāzi, lai radītu eksotermisku ķīmisku reakciju ar izkausētu metālu, oksidējot materiālu un vienlaikus palīdzot izpūst izdedžus robā. Saspiestu gaisu izmanto plastmasas, piemēram, polipropilēna, griešanai, savukārt inerto gāzi izmanto viegli uzliesmojošu materiālu, piemēram, kokvilnas un papīra, griešanai. Papildgāze, kas nonāk sprauslā, atdzesē arī fokusēšanas objektīvu, novēršot dūmu un putekļu iekļūšanu objektīva stiprinājumā, piesārņojot objektīvu un izraisot pārkaršanu.
Lielāko daļu organisko un neorganisko materiālu var griezt ar lāzeru{0}}. Metālapstrādes rūpniecībā, kurai ir nozīmīga loma rūpnieciskajā ražošanā, daudzus metāla materiālus neatkarīgi no to cietības var griezt bez deformācijas (modernākās metāla lāzergriešanas mašīnas spēj griezt rūpniecisko tēraudu līdz 20 mm biezumā). Protams, ļoti atstarojošiem materiāliem, piemēram, zeltam, sudrabam, varšam un alumīnija sakausējumiem, tie ir arī labi siltuma vadītāji, tāpēc lāzergriešana ir sarežģīta vai pat neiespējama (dažus grūti{4}}-griežamus materiālus var griezt, izmantojot impulsa lāzera starus, jo ārkārtīgi lielā impulsa viļņa maksimālā jauda izraisīs materiāla absorbcijas koeficienta krasi pieaugumu un momentānais koeficients).
